Mans domugājiens ir pārvērties apmēram šādi: līdz pirmdienas rītam ir apmēram 60 h, tātad es varu paspēt to un šito :D Un GULĒT!!! Pēdējās dienas vispār viss bija otrādi, atnācu mājās pēc skolas, gulēju līdz kādiem 22-23 un tad cēlos augšā un aiziet - līdz rītam studijas un tad - uz skolu. Ok, izklausās slimi drošvien dažiem no jums, bet brīžiem liekas, ka citādi nevar (atskaitot variantu - nospļauties par visu un darīt 'kā sanāk un kad gribas'). Ja aizeju gulēt ap 3-4 naktī - neiespējami pamosties laikā, nedzirdu vairs nevienu modinātāju. Vienreiz jau uzrāvos - tieši uz lekciju pie Čārlza, nokavēju pusstundu.. Bļin, stulbi ienākt klasē, kad publiski paziņo : "You are late!!" un pēc neveiklas manis taisnošanās "I don't accept your apologies"...
Bet, brīnumi notiek.. Man gada sākumā it kā vajadzēja būt pāriniekam no glezniecības rest. nodaļas, kurš tā arī neparādījās visu šo laiku. Un tad nu trešdien ienāk viens čalis nodaļā un stādās priekšā. Tad nu man ar viņu būs kopā jāsrādā.Atkal liela, trekna jautājuma zīme. Kā? Abi stīvēsimies pie tā paneļa reizē, vai? Un tad tagad divi 'gleznotāji' darīs to, ko vajadzēu darīt kārtīgam koka paneļu restauratoram? :D Nudien, būs interesanti.
Šodien čakarējos ar fotografēšanu. Ar spoguleni. Pirmoreiz. Viena. Bez profesionāļu palīdzības. Galvenā misija šoreiz bija nobildēt darbarīku pēdas koka dēļos, bet es nevarēju atturēties, nepaniekojoties mazliet arī no citiem 'leņķiem' :)
Šķirba starp paneļa dēļiem, no aizmugures uzspīdināju gaismu no veca projektora. Viņi pat man normālas lampas nebija atstājuši. Šitā vairāk savam prieka - zvaigznīšu dēļ :D
Rokām darināts(zāģēts) dēlis :)
Savienojums starp dēļiem - salūzis.
