Tātad, visai neliels, spontāns un samērā jauks ceļojums uz Genti. Parasts sestdienas rīts, kārtējo reizi darīju vairākas lietas reizē: mācījos mikroskopiju, gruntēju dēli, ēdu pusdienas un ... labi, vienalga. Pēkšņi ziņa no Nikolas, aicinājums aizbraukt uz istādi, kurā piedalās arī Frānsisa un izstāde notiekot ...pamestā skolā.. Vīīī :) Gandrīz vai atteicu, bet tad tomēr ierunājās otrā 'es' un sāku domāt : kad tad vēl man būs iespēja tikt uz Genti, turklāt kopā ar kādu, plus vārdu salikums 'pamesta skola' uz mani iedarbojās visai maģiski. Bija pāris stundu laika līdz iziešanai, tāpēc fiksi saliku baterijas lādētājā, it kā 'nodrošinājos' ,īpaši piedomāju, lai neko nepiemirstu.
Lai arī Gente skaitās viena no skaistākajām pilsētām, tādā draņķa laikā un staigājot pa pilsētas centru - nekādu īpašo iespaidu neguvu. Tiesa gan - baznīcu un katedrāļu te netrūkst..
Baznīcas priekšā var redzēt atsegumus no viduslaikumāju paliekām, vismaz tas runātīgais onkulis apgalvoja, ka tās vēl ir viduslaiku paliekas. Tagad to visu grasās gluži vienkārš 'novākt' lai tā vietā izbūvētu kaut kādu autostāvietu or smth. Viekārši nav vārdu.
Un šitādu baznīcas rekonstrukciju es redzu pirmoreizi. Godīgi sakot, man liekas visai atbaidoši. Dzīvē it īpaši tā 'leca ārā' no kopainas, visai mākslīgi un nesaderēja ar kopējo baznīcas veidolu. Mja.
Nu jā, un tad mēs beidzot tikām līdz izstādei. Visai jauki tas, ka viņi nebija centušies 'uzpost' ēku izstādes dēļ, dažās telpās varēja redzēt mitruma izpostīto un pussabrukušo apmetumu uz sienām un griestiem, atlupušo krāsu, vecās koka mēbeles, zaļās tāfeles.. Manu uzmanību īpaši pievērsa veclaicīgs skapis/kartotēka vai kā nu lai to sauc - vienvārdsakot, koka skapis pa visu sienu, precīzāk pa telpas perimetru, sastāv no mazām atvilknītēm. Bet nu man gluži negribējās virināt katru atvilkni izstādes laikā. Protams, atlika izvilkt kameru un sākt bildēt mākslasdarbus, kad secināju, ka baterija iet uz beigām. @#$%$%^&!!! Un tas komplekts, ko 'uzlādēju' nebija gana pilns, tā ka no lieliskās atmosfēras būs maz ko parādīt. Tāda cūcība, pēc ilgiem laikiem jutos savā elementā, atmosfēra bija patīkami spokaina un daži mākslasdarbi arī samērā jēdzgi, it sevišķi skaņu efekti, bet atkal tāda cūcība!
Es nezinu un nemaz nemēģināšu izskaidrot, kāda bija šī 'mākslas darba' nozīme/jēga. Bet pa visu telpu bija izkārtoti daudzi galdi ar šādām sarkanām bumbām.
Un tagad seko interesantākais:nezinu, kurā mirklī Nikola bija paspējusi nozust, bet pēkšņi viņa izlīda nez no kādas aizdurves un pačukstēja, ka man arī vajadzētu tur ielīst un apskatīties, esot visai dīvaina istaba. Tiesa gan, neizskatījās, ka tā bija paredzēta apmeklētājiem, bet neviens arī nepiesējās, ka mēs tur ielīdām.
Atgādinu, ka ēka, kurā atradāmies, ir pamesta skola.. bet šī telpa bija totāls cietums. Koridora abās pusēs bija vairākas kameras viena pie otras, katrā no tām - gulta (viena vai vairākas, dažās pat vecas lupatas, palagi or smth), neapskatīju visas, bet dažās - pat tualetes pods, kaut kādi zīmejumi uz sienām. Vienā no kamerām - uz sienas uzķepināti plaukstu nospiedumi, izskatījās visai krimināli, godīgi sakot. ā, Nikola iztulkoja vienu avīžrakstu pie sienas - tas vēstīja par kādas sievieties slepkavību Meksikā(wtf?). Virs kamerām (ari bildē var redzēt) šīs lielās,četrkantīgās lampas.Logam pretī koridora otrā galā - stiklota kabīne, izskatījās pēc kaut kāda uzrauga kambara. Nu man īsti netapa skaidrs, kādam mērķim šī telpa te bija. Vienubrīd iedomājāmies - varbūt tas kaut kāds mākslinieku triks, daļa no izstādes, bet nu nē - tomēr pārāk reāli viss un nekādu norāžu, ka tas būtu paredzēts apmeklētājiem. Kārtīgs ķurķis..nepaklausīgiem skolēniem??Protams, te nu arī nomira pēdējie fotokameras spēki, ignorējot manu satraukumu un lamāšanos. Eh.
Nu labi, kad es pārlādēju baterijas un ieliku vēlreiz vecās, izspiedu vienu kadru - netīrās jumta rūtis virs vienas no 'klasēm' ar beigtiem baložiem.Ja nepiedomātu par fakta trulumu, tad liktos samērā jauks kadrs.
Māžošanās pie stacijas, gaidot vilcienu uz Antverpeni.
Vientuļnieks.
Ēnu spēles.
