Mjam.
Jau trešā nakts pēc kārtas, kad esmu augšā. Atnācu no skolas, paēdu, sakārtoju istabu pēc vakarnakts MDF slīpēšanas izvirtībām, uzliku modinātāju un aizgāju gulēt, līdz nu esmu augšā. Rādās, ka Inekei nemaz tik cieš miegs nav, kā viņa sākumā solīja. Bet nu nav brīnums, ja divos naktī sāk skanēt modinātājs blakus istabā un veselu stundu es to nedzirdu un nevaru izslēgt, ka agri vai vēlu tas viņu varētu pamodināt. Nu ko, tā kā negribas nevienu traucēt ar savām 'naktsmaiņām', tad pārvācos lejā dīvānā gulēt, zinot, ka šonakt atkal celšos. Mana istaba beidzot ir tik silta, bet viesistaba - gluži pretēji, tā kā ledusskapis. Silts džemperis plus guļammaiss un ciešs miegs - tad jau ir vienalga. Vismaz esmu augšā, varu līdz rītam mēģināt kaut ko lasīt un arī būs garantija, ka nenokavēšu ne minūti no 'svētajām' Čārlza rīta runām studijā (holandiešu valodā, protams.)
Man jau patīk, pēc brīvlaika ir projekta nedēļa, un 4 dienas mēs braucam uz dažādām pilsētām mācību ekskursijās. Bet man jau viņš nevarēja angliski paskaidrot, kas un kā, pēc tam staigāju un prasu studentiem, kur brauksim, kad brauksim, kas notiek. Atkal jāpiķo. Grūti pierast pie tām vilciena cenām, LV tagad šķiet tik lēta..
Smieklīgi, vakar mēģināju pabeigt slīpēt un pucēt savu MDF paneli zeltīšanai, Rezultāts nebija tik labs, kā gribēju, protams, strādājot pagrabā, gaisa temperatūra ir manāmi zemāka un līdz ar to pats koka panelis ir atdzisis. gribēju uzklāt jaunu kārtu grunti (kaolīns plus trušādas līme), diezgan pastulbs rezutlāts, gandrīz vai saķēzīju visu darbu, grunts tik ātri sarecēja, ka nesanāca gludi un smuki. Vispār man sevi sist gribas, Bokčinš tak vienmēr par šito teica, un arī dēlim otru pusi vajadzēja gruntēt. A šiten kaut kā neviens tam nepievērsa uzmanību. Vincents(pasniedzējs) visu darīja un rādīja no vienas puses. Pārējiem vēl bija tie biezie paneļi, tur kaut kā to izliekšanos nevarēja manīt, bet manējais dēlis ir nedaudz izliecies. Nedaudz., bet gana kaitinoši. Vajadzēja domāt ar savu galvu, acīmredzot, nevar tomēr visu darīt tā kā māca šiten. Nu lūk, pēc tam ilgi un dikti slīpēju nost to saķēzīto kārtu, mēģīnāju panākt kaut cik gludu un līdzenu virsmu (zeltīšanai, kā nekā). Kad kāds visai abstrakti stāsta, ka šāda grunts spīd un laistās, liekas neticami. A bet paņēmu to savu dēli, apskatīju no visādiem leņķiem un tiešām - virsma laistās kā spogulis :) Un tomēr nepaspēju nolīdzināt visu pilnīgi gludu, slīpā gaismā tāpat varēja redzēt nelīdzenumus. Aizeju uz klasi un skatos -daļa nemaz nav neko slīpējuši un dažām vēl gana darba, lai nolīdzinātu virsmu . Vincents parāda baigo triku - pavisam nedaudz samitrina (vēlams, katūna, cik nopratu) lupatiņu un tad nopulē virsmu, līdz spīd. Skatos uz savu paneli un nevaru saprast, ir man jēga to darīt vai nav ..Parādu viņam un saku - ir tikai ar smilšpapīru slīpēts. .Un viņš man netic :D Prasa , ar kuru tad slīpēju, saku, kā ir 'ar 600to' . "Šis smejas un prasa, vai es skaidri zinu, ka tas bija 600ais, nevis 6000ais numurs??". Principā varēju arī nepulēt ar lupatu, bet nu gribējās redzēt, vai būs kāds labāks rezultāts. Viņam bija taisnība, neko diži labāku efektu neieguvu. Bet vispār nav viegli ar to lupatu pucēt, teikšu kā ir. A bet virmsa tik gluda, ka neticas, gribas glāstīt un čamdīt visulaiku :D Neiešu jau lielīties, bet beigās man bija krutākais dēlis, par spīti savam izliekumam=DEsot 'perfekti', ar piebildi - 'vispār jau mēs te ar polihromiju grasāmies nodarboties, nevis spoguļu gatavošanu' :D Uh, uz šitāda tagad kādu holandiešu kopiju uztaisīt, man liekas, ka Z patiktu :D |
