Atkal ieraksts par tēmu "šī diena".
Īsi sakot - pilnīgs pizģec. Tāda smadzeņu un nervu čakarēšana. Pastriprināta emocionalitāte negulēšanas un konstantās nervozitātes dēļ - paspēšu vai nepaspēšu laikā 'nobeigt' to restaurācijas programmu , kas paredzēta šim semestrim kā minimums. Čārlzs vienkārši jau aknās sēž ar to savu mūžīg zāģēšanu , cenzdamies katreiz 'asprātīgi ' pajokot - ja nepaspēšu, mēs tevi nogalināsim.Ka vienkārši citādi nevar, jo ir 'deadline', kurš skaitās rīt. Protams, visu laiku rodas kādi sarežģījumi - sen jau būtu panelis salīmēts, ja ne ķirmji, ja ne saspiestā mala, ja ne neveiksmīgi salīmētā plaisa, kuru nāksies rīt pārlabot, tad vēl visādu paliegierīču atrašana va pagatavošana utt.
Rīt tas murgs beigies - labākajā gadījumā, es došos mājās knapi vilkdama kājas bet domās lidodama aiz atvieglojuma par to ka,viss veiksmīgi un līdz ar nagiem paspēts, sliktākajā gadījumā - pretīga nepabeigtības sajūta un kārtējais akmens uz sirds, kurš jaatliek uz eksāmenu laiku, pa brīviem brīžiem skolā jānobeidz. Es ļoti , ļoti ceru uz to pirmo... Pa starpu mūžīgā, pacietīgā sagremošana ar Cārlzu kā personalitāti. Iz dzīves - viņšsaspieda dēļi par ciešu un tā mala sabruka. Nākošā dienā jau saka ,ka eso...
pff miegs tā nāk, ka nevaru pabeigt savu sakāmos. arlabunaktu |
