Par sadzīvi:
Mistiskas sakritības pēc līdz ar nodaļu maiņu skolā arī mājās vis pārvērtās citādāk. Visi mani līdzšinējie dzīvokļa biedri ir prom, toties ir aizvietotāji. Ward aizbrauca uz Surinami, maijā būs atpakaļ. Īpaši neskumstu, plus viņš man atstāja riteni. Ineke pameta mācības un devās uz mājām pie tēva, iegriežas reti. Žēl, labi sapratāmies. Janeks, lai arī tāpat gandrīz nekad nav sastopams šeit, beidzot saprata, ka pietiek maskāt par istabu, kuru gandrīz neizmanto un meklē jaunu īrnieku. Man no tā ne silts, ne auksts, tomēr ceru, ka jaunais īrnieks/ce būs sakarīgs. Un ko es ‘saņēmu pretī’?
Milena, nenosakāma vecuma visai īgna būtne, kura nodarbojas ar tulkošanu kaut kādā specifiskā jomā. Katru dienu kā pulkstenis īsi pirms manis mājās. Katru dienu kaut ko gatavo, un vienmēr sūkstās, ka gatavo par daudz. Tā vietā, lai atlikušo apēstu nākošā dienā, viņa labāk pabaros savu suni. Laimīgais. Viegli aizkaitināma, bet aizbildinas, ka vairākus gadus dzīvojusi vienā mājā ar pārākajiem tusētājiem un ir šausmīgi nogurusi no tā visa un ir gatava cīnīties par savu mieru šeit: necieš trokšņus, necieš, ja kaut ko nezina vai ir neskaidŗības. Viegli aizkaitināma, bet līdz šim man gar to nav nekādas darīšanas, tik smīkņāju, kad viņai atkal kaut kas nepatīk.
Luca, vēl viena mistiska būtne, radusies Ukrainā, šeit atrodas Erasmusā un šo-semestri mācās biznesu. Viņai skolā mācības oficiāli ir angļu valodā, tikai man nav skaidrs, kā īsti viņa tur mācās.. man radies iespaids, ka viņai ir ļoti švakas angļu valodas zināšanas, 90% gadījumu es atbildi uz jautājumiem (visai vienkāršiem) saņemu ar pamatīgu aizkavēšanos, visai neskaidri un saraustīti, kamēr intensīvi tiek māts ar galvu un plati smaidīts vai ķiķināts. Pārējos gadījumos es atbildi vispār nesaņemu, visticamāk tāpēc, ka viņa neuztver jautājumu. Principā sēž tikai savā istabā. Nu labi, varbūt ar laiku..:D
Nekas cits jauns nav te nav, ja neskaita to, ka ATKAL remontē ceļu uz ielas, visa ietve uzlauzta aukšā un nokaisīta ar baltām smiltīm, tāpēc mājās regulari ienesu pludmali.. un no rīta mostos ar urbjošu un klabošu skaņu pavadījumā. Arī ritenis regulāri tiek pārnests uz ielas otru pusi, jo strādniekiem traucējot. Šitā vienurīt sirdsklauves gandrīz dabūju, jau sāku domāt, ka jāpērk Ward jauns, kā mēs runājām.
Par CS (couchsurfing)
Kopš Ward ir prom, pārņēmu vadību un atvēru savu profilu iekš CS ar piedāvājumu izmitināt ceļiniekus. Ilgi nebija jāgaida, uzradās viens gribētājs no Portugāles, tad no Indijas, tad no Brazīlijas un visbeidzot arī meitene no Krievijas. Portugālieti un brazīlieti īpaši nekomentēšu, draudzīgi, pateicīgi, patīkami parunāties utt. Bet nu tas indietis bija Katastrofa. Kad viņš pieteicās, apskatīju profilu, kas par tipiņu un jau grasījos atteikt, jo viņš bija visai nesimpātisks, 10 gadus vecāks un mentalitāte pati par sevi izraisīja neuzticību. Bet tad man sirdsapziņa iepukstēja : Indra, neesi taču rasiste! Un divas dienas vari izrādīt kādu viesmīlību, kas zina, varbūt uzzināsi daudz ko jaunu. Turklāt nebūsi tak viena, pārējās meičas arī būs mājās. FAIL. Pēc šīs pieredzes Indra izvēlējās palikt rasiste. Īsumā : pirmajā vakarā man viedoklis bija patīkams, jau sevi klusībā nosodīju par pirmējām šaubām – cilvēks ārkārtīgi draudzīgs, runā daudz un visu ko, pagatavoja mums vakariņas (ne centa neiztērēju). Jāpiebilst, ka pārējās dzīvokļa biedrenes mājās nebija – likumsakarīgi, abas divas- tāpēc uzaicinājumu Nikolu. Tiklīdz Nikola bija ārā pa durvīm, šis vīrietis aizgāja uz manu virtuvi, paņēmu katlu, ielēja eļļu tajā un sāka sildīt. Kad neizpratnē jautāju, kas nu būs, uzzināju, ka man tūlīt tiks sniegta kāju masāža. Principā tajā mirklī viss man prieks sāka bojāties. Kad atteicos no šī pakalpojuma, izskatījās, ka aizskāru viņu līdz sirds dziļumiem, uzspļāvu visai viņa kultūrai un ar kājām nobradāju ticību labajam šajā pasaulē. Sigh. Fine. 5 min tu vari masēt manas pēdas un es eju gulēt. Man tika garantēts veselīgs miegs un vieglums kājās nākošā rītā. Pasmīnēju, pajautāju, vai viņš kādus masāžas kursu gājis. Jā jā,protams! Tad sāka runāt par veselību, par masāžas iedarbību uz organismu utt. Kaut ko ierunājās par muguras masāžu, kas, regulāri piekopta, paildzinot mūžu un pasargā no muguras sāpēm. Man atlika paskatīties ar īpašo skatienu un šī tēma vairs netika atkārtota. Masāža bija pilnīgs fufelis. Sarunas apnicīgas un nogurdinošas. Biju laimīga tikt vaļā no viņa. Nākošā rītā pamodos un brokastis jau bija galdā. It kā patīkami, bet dziļu prieku manī tas neizraisīja. Ja vien kāds cits to būtu sagatavojis :D Ārā lija, bet nebiju morāli gatava pavadīt visu dienu iekšā ar viņu un tarkšķēt par visu ko, tāpēc pateicu, ka man pilsētā darīšanas un bez žēlastības liku pamest siltās telpas reizē ar mani. Laiku pavadīju bibliotēkā. Diemžēl bibliotēku drīz slēdza. Pārējā diena pagāja kā murgs. Man līdz kaklam noriebās viņā nemitīgā pļurkstēšana un piebraucieni. Es varētu izplūšt detaļās bet tas ja būtu par daudz. Tiesa, visnejēdzīgākais, ko viņš pateica, bija” Nekad neiemīlies indietī.” Par to viņš var neuztraukties. Tam sekoja paskaidrojums, ka pretējā gadījumā es būšu iemīlējusies līdz mūža galam un izšķiroties – nelaimīga, jo indiešu pret sievietēm izturoties kā pret karalienēm. Ak jel….Nākošā dienā rīta pusē viņš beidzot aizvācās. Gaidot mani ciemos kaimiņpilsētā (jā, izrādās, ka viņš dzīvo Beļģijā jau 6 gadus, ir bijis Antverpenē vairākas reizes un principā tūrisms nebija viņa mēŗķis). Gaidi ar maisu, es tavā pusē kāju nesperšu. Garantēju.
Svētdien, iespējams, uz paris naktīm paviesosies māksliniece no UK. Gaidu precizējumus.
Par pašsajūtu:
Nav man sirdsmiera. Nu nav.. Gaidu aprīli, ļoti ļoti. Par spīti tam, ka tāpat drošvien vilšos. Bet nez kāpēc eju kā robots tai vienā virzienā. Vētra ūdens glāzē nav pārgājusi. Es varētu katru dienu čīkstēt un gaudot par vienu un to pašu, bet nu tas neko nemainīs. Jāatkož viens ciets rieksts. Nē, patiesībā divi. Visādi citādi : emociju virpulis: vientulība, nemiers, motivācijas uzplūdi un aizplūdi, bailes, vieglums un smagums, neziņa, īslaicīgs prieks, saviļņojums, sapņaini plāni, bezspēks, adrenalīns…
Nākošo ierakstu veltīšu restaurācijai. Tas, iespējams, būs masīvs teksta blāķis…
