Pagājusi pirmā nakts jaunajā dzīvoklī, kurš ir tik liels kā māja, katrā ziņā, gan struktūra, gan izkārtojums, gan platība galīgi neasociējas ar dzīvokli. Ieeja ir no ielas puses,protams, pirmajā stāvā ir viesistaba, virtuve, un pavisam neliels iekšpagalms. Tāpat te ir arī eja uz pagrabu zem trepēm. Tad, pa trepēm kāpjot uz augšu, ir tualete un liela istaba, ko mēs ar Ineki dalīsim uz pusēm, tik jāizveido kādaprovizoriska siena. Nākošajā stāvā ir jauka vannasistaba un vēl viena istaba, kura beidzot ir izīrēta(kāds puisis no blakus pilsētas ievāksies oktobrī). Visbeidzot, jumta stāvā ir vēlviena paliela istaba, kurā mitināsies Ward, ja pareizi sapratu, tad ievāksies kaut kad nākošnedēļ. Katra telpa šajā apartamentā ir savā krāsā, piemēram, sienas viesistabā ir intensīvā vecišķi dzeltenā krāsā, kuras,iespējams, ka pārkrāsosim. Manā istabā principā ir divas krāsas – koši salātzaļš un balts, savukārt, tualete ir indīgi sarkana. Trepes – zilas. Vannasistba – gaiši zila. Neatceros, kā bija ar pārējām istabām. Bet jā, krāsas ir visai intensīvas un uzskatāmi nodala teritorijas :D
Pagaidām no ērtībām šeit ir tikai elektrība un gāzes plīts. Ūdeni pieslēgs piektdien(3.09.), internetu – nezinu kad. Par siltumu man arī īsti nav skaidrs, bet logi te ir visai plāni un paveci, no tiem vilks aukstums. Šonakt jau veicu pirmo kļūmi, vajadzēja gulēt tālāk no tiem, bet par laimi, traki sliktāk ar iesnām nav kļuvis. Tiesa gan – arī matrača pagaidām nav, Ward solījās nākošnedēļ atgādāt man vienu. Neesmu gan radusi gulēt uz grīdas guļammaisā, no rīta mazliet stīvi kauli, nekāda medusmaize, bet var iztikt, vismaz neliels spilvens bij, ko iegādāju second hand veikalā J
Pirms gulētiešanas noskatījos Dorian Grey. Nezinu, vai pie vainas bija filma, cietā grīda, vai dīvainās izjūtas, atrodoties šai zemē un šai vietā, vai ilgas pēc mājām, bet.. man pirmā nakts jaunajos apartaments bija drausmīga :D Viens no stulbākajiem murgiem, ko meitene vispār var sapņot. Gan darbības vieta, gan cilvēki bija kārtīgs mikslis no visa kā. Sapņoju, ka atrodos Mellužos, vecajās mājās, tikko atgriezusies no kaut kā (ilgā ceļojuma?), tur saimnieko mana tante no Suntažiem (mani bērnības lauki, mamma manam pirmajam audžutēvam), un dārzā viss uzrakņāts, notiek kaut kādas pārmaiņas. Un dīvainā kārtā šo melno darbu ar lāpstu veic divi man visai mīļi cilvēki. Iegāju vienā no alām un tā pazemes aina – sajutos kā kaut kādā aizgājušā gadsimtā, kad vīri vaiga sviedros, melnām mutēm strādāja raktuvēs. Tikai šoreiz tas bija UE vārdā, tik nesaprotu kāpēc – kaut kas ticis atklāts un tāpēc tik traki jārok mans dārzs.
