Papildus tam, ka nupat uzzināju, ka nevaru studēt to, kamdēļ te vispār atrodos (!!) , LMA paziņo, ka jāpārslēdz erasmus studiju līgums, kā rezultātā man stipendiju maksās tikai par 9 mēnešiem, nevis 10 . Jo redziet, mācības sākas 20. septembrī, un viņiem ir pie vienas vietas, ka es apmeklēju arī valodas kursus , ko piedāvā izvēlētā augstskola (ar piebildi, ka tie bija ļoti ieteicami ikvienam erasmusietim un kuru dēļ es vispār ierados ātrāk šai valstī) un viņiem ir pie vienas vietas ka dzīvošana gan sanāk 10 mēnešus un te viss ir fakindārgs!
Tātad - fakts, kur dēļ es vispār esmu gar zemi un nepatīkamā šokā, ir tāds, ka būdama studente iekš stājglezniecības restaurācijas, man jāizvēlas, precīzāk, man atvēlēta vieta polihromā koka restaurācijā. Ļoti smieklīgi... sāķumā domāju, ka tā ir kāda kļūda vēstulē, ko toreiz saņēmu (jūnijā). Visas vasaras garumā neviens uz maniem e-pastiem neatbildēja un atbildes uz jautājumiem nedeva. Tagad pēkšņi viņi nesaprot, kas es tāda esmu un kur mani likt, zvanījuši no Antverpenes uz LMA un Agnese no LMA ārlietu daļas sūzas, ka nevarot mani dabūt rokā. Tas nekas, ka dŗīz pēc savas ierašanās aizgāju uz skolu, saņēmu reģistrēšanās veidlapas un rīkojumu tās aizpildīt līdz 15.septembrim, kad būs tikšanās auditorijā un neliela iepazīstināšana ar skolu. Respektīvi, darīju zināmu, ka esmu ieradusies, dzīva, un gatava uzsākt studijas. Paskaidrošu, ka tai pat laikā dzīvoklī vēl nav pieslēgts nets un iepriekš skolā pie neta tā ar netiku līdz šim brīdim.
Nu lūk, pienāk 15.septembris. Pēc tikšanās auditorijā ar pārējiem erasmusiešiem un ārlietu daļas 'vadību', notiek sanākšana restaurācijas departamentā. Tiek saukti vārdi un īsumā studenti 'salikti pa plauktiņiem', lai noskaidrotu, kurš ieradies un kurā nodaļā studēt taisās. Un tad pienāk mana kārta. Un izrādās, esmu vienīgā, virs kuras galvas atrodas trekna jautājuma zīme! Kur? Kā kur???! Tur- iekš glezniecības, vai ta manu portfoilio neskatījāt??. A tur vietas vairs nav.. puf... ... man sāk zvanīt ausīs un saprotu, ka man galīgi nepatīk tas, kas te notiek. Sākas visādu atrunu jūra: daudz studenti, skolai nav naudas, nepietiek telpu, nebūs vietas, budžets apcirpts.. A kur jūs ātrāk bijāt? Pieņēmāt, apstiprinājuma vēstuli atsūtījāt un vnk tāpat ņēmāt un iebāzāt pie polihromā koka restaurācijas. Bļe! Nu skaisti. Un īstenībā - kārtīga cemme, ka poliete savu vēstuli saņēma maijā (es jūnijā) un viņai vieta atradās. Kas tā par neorganizētību un nerēķināšanos ar studentu? Man nākošgad bakalaurs un tā vietā, lai iegūtu daudz un dikti jaunu zināšanu un turpinātu prakstisku darbību savā jomā, man te tagad veselu gadu būs jāgramstās gar citiem materiāliem.. Ko un kā es salipināšu kopā.. es nezinu... Sēdēju tur krēslā un kaklā kamols. Jutos vnk sagrauta. Apdalīta. Piesmieta.
Vēl man piedāvāja vietu iekš 'conservation and restoration of stone', bet nē paldies... kāda jēga?!Vizuālo mediju or smth (foto, video, analogās foto) restaurāciju ar laikam var dabūt, bet nu arī... kaut kas pilnīgi svešs. Tekstils, Neprasīju, jo mani nekad tas nav interesējis, diemžēl. Papīrs? Nezinu, varbūt jā, bet tad jau 3D koka polihromija ir jēdzīgāks, tā šķiet. Papīru es būtu gribējusi kā 'crossover' priekšmetu, lai gūtu kādu ieskatu. Ā nu jā..monumentālās glezniecības restaurācijas arī pārpildīta. Vnk ejiet skriet! Metāls arī pilns.. stikla, keramikas un arheoloģisko priekšmetu rest. - nezinu, kā ar vietām, bet arī galīgi ne pa tēmu... Nu jā, tātad uz doto brīdi visjēdzīgākais variants šķiet trīsdimensiju polihromā koka objektu restaurācija. Un ja jau saka, ka var izveidot man īpašu studiju programmu, tad varbūt varētu cerēt tikt pie tiem 'zinātniskajiem' priekšmetiem, ko iekāroju sākumā... Ai... es nezinu, esmu dusmīga, vīlusies un neziņā. Cerams, ka tuvāko pāris nedēļ laikā kaut kas noskaidrosies.
Kas vēl? Šodien bija eksāmens flāmu valodā.3 A4 lapas no abām pusēm ar uzdevumiem. Tās divas nedēļas mācoties šo valodu, paskrēja tik ātri. Katru dienu no 9 līdz 15-16 intensīvas nodarbības, vakaros mēģīnāju atkārtot un tikt līdzi. Nevaru sūdzēties, spriežot pēc self- control testiem grāmatā, ko ik palaikam izpildam lekcijās, man iet ļoti labi salīdzinājumā ar vairumu pārējo studentu. Zinu, ka šodien pieļāvu kļūdas eksāmenā, skaidri zinu, ka kādas 4-5 noteikti bija, varūt vairāk būs . Mācījos gandrīz visu nakti, visgrūtāk iet ar darbības vārdiem un vārdu krājumu . Plus vēl domas visu laiku klīda prom, bažās par to, kā izvērtīsies šis mācību gads Antverpenē..
Traki, laikam līz šim neko labu neesat dzirdējuši no manis, visu laiku tik sūdzos. Nav jau tā, ka man te nepatīk, ir jau arī daudz labu un interesantu lietu, vnk šobrīd iesākums, pašai šķiet, ir izvērsies smagāks, nekā biju gaidījusi. Nemitīgā slimošana, galvassāpes, šausmas par dārdzību, vientulība (Ineke un Ward ir ievākušies ar mantām, bet reāli uz vietas dzīvos līdz ar studju sāķumu, tagad tik kāds parādas ik pa 3-4 dienām. )Skumstu pēc mājās, pēc draugiem. Daudz un dikti. Tad šis nepatīkamais atklājums par studēšanu. tagad vēl paziņo , ka stipendija arī tomēr mazāka būs. Smagums uz sirds sāk spiest aizvien vairāk un vairāk. Tomēr, jauki, ka uz Ziemassvētku brīvdienām varēšu atbraukt mājās.. tētis piezvanīja un secinājām - vajag, vajag, gan jau naudu sagrabināsim kaut kā. Interesanti gan, ka 24. decembrī man tomēr vēl ir jāmācas. Es netikšu uz Ziemassvētku vakaru mājās :(
Nu labi, savu sāpi izliku, mazliet labāk palika ap dūšu, bet tas nemaina fatu, ka man tagad cītīgi jāpārdomā, ko mācīties, jāizvērtē iespējas un pēc iespējas ātrāk , ar profesoru palīdzību, jātiek skaidrībā..
https://linuxis.sytes.net/webdav/indra/photos/Beļģija/17.09.2010/
