Neko nesaprotu.
Tracina, ka mācību gada sākumā nekad nav skaidrības par stundu sarakstu. Pieņemsim, ka man šodien paveicās un nenācās dzirdēt kādus pārmetumus, ka nebiju laikā skolā: vakar studēju koka anatomiju līdz gandrīz 5 rītā. Katrs sarežģītākais teikums angļu valodā jāpārlasa vairrākkārt, lai brīžiem pielektu, kas tur īsti ir rakstīts un kur ir loģika(ja es nevaru atrast loģiku, tad ir visai grūti ko iemācīties). Sapratu, ka nav īpaša jēga mācīties vai meklēt materiālus par šo tēmu latviešu valodā, jo vārdu krājums tik un tā jābūvē pieticīgākajā gadījumā angļu valodā (protams, visi jau gribētu, lai es zinu arī holandiešu un franču valodu, hā hā). Lai nu kā, lēnām un pamazām kaut kāda sajēga nāk, bet kā zināms, atkārtošana ir zināšanu māte.. kāpēc gan dienā nevarētu būt kādas 48 h ??
Nu jā, un ko es ar to gribēju pateikt - aizmirsu uzlikt vienu no modinātājiem (man ir divi, telefonā un kaut kāds elektroniskais, ko Ineke aizdeva, jo ar vienu man no rīta ir par maz) un no rīta aizgulējos.. normāli es celtos kādos 7, jo man 8 (vēlākais) ir jāiziet no dzīvokļa, tāpēc no vienas puses īpaša jēga no tām divām stundām miega nebūtu, bet plkst. 4-5 ir lūzuma punkts, pēc pieredzes zinu, ka cīnīties ar miegu šajā laikā parasti ir gandrīz neiespējami. Pamodos kaut kādos 9, plus atkal pilna māja ar elektriķiem, vakar savu darbu nepabeidza, tad nu dara to šodien. Par laimi, vismaz Ward ieradās, jo man ne prātā nenāca atstāt dzīvokli atkal kaut kādu strādnieku rīcībā. Besī ārā tāds bardaks no rīta, kad neko nesaprotu, konstatēju, ka kavēju, izskatos kā izdirsta jāņoga, mājā pilns ar vīriešiem un ir vispārējs slikts garastāvoklis. Izdzēru kārtējo kafiju steidzos uz skolu.. pēc saraksta lekcija (iekš 3D 'waarneming') sāķās pēc pusdienas laika, bet Čārlzs visiem piekodināja, ka, pat ja sarakstā ir logs, lai izmantojam laiku lietderīgi un strādājam studijā vai bibliotēkā. Ieeju studijā, tur tikai viens puisis, kopumā vispārējs tukšums, neviena nav.. protams, ja vien es zinātu, no kura gala ķērties klāt, sāķtu strādat pie paneļa izpētes, bet arī mana 'darba telpa' vēl ir aizkrāmēta, īsti netieku klāt un jā... šausmīgākais ir tas, ka vēl aizvien nesaprotu, ar ko sākt..
Šī nedēļa ir vnk norakstāma, cik zinu, citās nozarēs studentiem nemaz nav sāķušās īsti lekcijas.. Vēl bija variants turpināt zāģēt to sasodīto dēli, bet man vēders griezās no kafijas, sapratu, ka neko daudz tāpat neizdarīšu, tad nu sēžu ēdnīcā un ēdu brokastis. Sautējums ./sacepums, ko paņēmu, gan ir fantastiski garšīgs..
P.S. Manī sāk iesakņoties pārliecība, ka palikšu veca un vientuļa, drošvien aizraušos ar darbu un visu atlikušo mūžu viena cīnīšos ar savu melanholiju. |
