pandora.1w.lv

Beļģija ir īsta nīkule, kad runa iet par  ziemu.  Nu goda vārds, šitādu bardaku satiksmē es vēl nebiju redzējusi. Kā uzsnieg biezāka sniega kārta, tā problēmas - vilcieni kavējas viens pēc otra, ceļi ir visai sliktā lietošanas kārtībā un pārvietošanās no vienas pilsētas uz otru vienkārši pārvēršas murgā. Šie laikam bija mani visdraņķīgākie Ziemassvētki, kādi pieredzēti. 
Biju uzaicināta ciemos  pie skolas biedrenes pavadīt svētkus mazā ciematiņā netālu no Briseles,  ar domu palikt līdz 28.dec., kad jādodas uz Briseles lidostu. Pirmais 'abloms' vakar bija, kad aizgāju uz skolu - skola vienkārši aizslēgta. Varēja tak kāds pabrīdināt, ka tā. Nebiju vienīgā, vēl daži studenti dziļā neizpratnē snaikstījās  gar visām ieejas durvīm Neba man žēl, ka pēdējā lekcija nenotika, bet gan nepaguvu dažas mantas savākt no nodaļas.. 
Atnācu mājās, cepu cepumiņus, lai būtu kāds cienasts. Sanāca ilgāks gatavošanas process un vairāk cepumu nekā paredzēts, tāpēc beigās no mājas izkūņojos ap 7 vakarā, devos uz Antverpenes staciju ar čemodānu, portatīvo un fotokameru nokrāvusies, gumijas zābakiem kājās ( slapjais laiks rudenī un sniega žļurga ir pilnīgi nokāvusi pārējos trīs apavu pārus, rezultātā man tikai gumijnieki vienīgie, kuri aiztur mitrumu, bet ne aukstumu..) 
20.40 biju Briselē, kur man bija jāpārsēžas citā vilcienā.   Tā kā mans vilciens no Antverpenes nokavējās, teorētiski es nevarēju paspēt uz to, kurā jāpārsēžas, bet praktiski - arī tas kavējās, tā kā priecīga nodomāju, ka laimīga sakritība, viss kārtībā, drīz būšu klāt.. Katlīna piezvanīja un iedeva instrukcijas, atlika vien gaidīt vilcienu.  Ik pa laikam pārbaudīju tablo un likās, ka viss pareizi. Beidzot pienāca vilciens. Nez kāpēc man uzmācās šaubas, gribējās kādam paprasīt , vai šīs ir īstais vilciens, bet tuvumā nebija neviena dzīva dvēsele, tad nu iekāpu iekšā, mierinot sevi, ka noteikti jau ir, tablo tak rādīja visulaiku pareizo maršrutu . Nākošā pieturā vilciens stāvēja ilgāk nekā pieklājas un stacijas skaļrunis virieša balšī visu laiku kaut ko verkšķēja franču valodā, no kā es, protams, neko nesapratu. Mans satraukuma un aizdomu līmenis strauji cēlās.. Vilciens beidzot sāka kustēt un man piezvanīja Katlīna, prasa, vai tā ir taisnība, ka vilciens uz Nivelli (to galapunktu, kura virzienā man bija jādodas) patiesi ir atcelts.. Nu man bija skaidrs, ka esmu dimbā. ar milzīgo čemodānu steberēju cauri vagoniem, meklējot konduktoru vai jebkādu citu cilvēcīgu dvēseli. Palaimējās, vienu atradu un noskaidroju ka šis vilciens brauc uz Genti. Sasodīts!! Izrādās, ka šim vilcienam bija sen jāatiet pirms 'manējā uz Nivelli', bet kavējās un kā reizi pienāca ap to laiku, kad gaidīju otru un tabloīdi pārlsēdza informāciju tikai tajā brīdī, kad vilciens pienācis, kad e jau vairs nepievērsu uzmanību.. 
Nu ko, kāpjam ārā, jaunā dāma. Kaut kādā sīkā pieturā, aukstumā, sniegā, brr... nācās gaidīt vēl 15 min vilcienu atpakaļ uz Briseli. Ziņoju notiekoši Katlīnai , viņa jau sameklēja nākošo, kam no Briseles bija jāatiet uz Nivelli. Tovakar sarakstā tikai divi bija palikuši.
Viens no tiem, kam bija jāatiet 22.38 atkal kavējās. Centrālstacijā pie galvenā tablo drūzmējās ļautiņu pūlis , kuri gaidīja kādas ziņas par vilcieniem.. Manējam tik ik pa laikam tika piemestas papildminūtes sakarā ar kavēšanos.. Jau biju pārsalusi zila, pēdas sāpēja no aukstuma. Nebija ko darīt, kad vairs nevarēu izturēt,  paņēmu automātā 'karstu' dzērienu, lai mazliet sasildītos. Pievēru uzmanību Stacijai un cilvēkiem. Pretīgi, īstenbā. Ļoti nepatika, netīra vieta un cilvēki glūn uz tevi un ik pa laikam kāds tēviņš iet garām, sveicinot franču valodā. Iekšā jau sāku vārīties, tā tracināja, nu ko var blenzt.. pārsvarā  centos neatbildēt un aizgriezu galvu uz citu pusi. Dažreiz kāds izrādījās uzbāzīgs un ja neatsveicināju atpakaļ, tad nāk klāt un uzkrītoši sveicina tik ilgi, līdz es pagriežu galvu, atbildu, pilnīgi noteikti ar ļoti nelabvēlīgu sejas izteiksmi. Kad kāds kretīns mēģina uzsākt sarunu, saku, ka nerunāju franciski un ignorēju, kad nervi netur - saku  -Fuck off! un aizeju.. 
Gaidītais vilciens kavējās jau gandrīz stundu, tabloīds tik rādīja, ka vilciens ir atpalicis un ziņu nav.. Domāju, vai iespējams vēl sliktāk? Atlicis pēdējais vilciens, kurš pietur tajā īstajā un vienīgajā pieturā, 23.58  no Briseles. Katlīna zvana un uztraucas, vai ar mani viss kārtībā. Ja neatbrauks arī pēdējais vilciens, tad viņi brauks man pakaļ ar mašīnu.
Īsi pirms pusnakts pēdējais vilciens vispār tika atcelts. Atkal nodomāju, vai vēl var būt sliktāk??? Likās, ka drīz jau sākšui smieties par to, ko patiesībā dusmas un besis, laikam smadzenes sāka atsalt :D ZVanu Kaltīnai, saku, ka viss, vilcieni vairs nav. Viņa saka, ka lai turos, viņa ar vīru steidzoties tad ceļā... Apsēdos atkal tajā netīrajā vietā, saukta par staciju un domās izjutu dziļu riebumu pret franču valodu. Atmiņā atausa ceļojums uz Parīzi un man radās iespaids, kur vien  ir franču valoda, ir arī drūzma melnādaino un netīrība.  Prātoju, cik ilgi nez ar mašīno jābrauc no Katlīnas mājām uz šejieni. Pēc kāda krietna brīža vien atkal Katlīna zvana un ziņo, ka tikai nupat atrakuši un izdabūjuši mašīnu no sniega ārā, tikai tagad dodoties ceļā, stundas laikā būšot klāt...ok. Stunda?? Stunda? :D Visa šī diena savā ziņā likās absurda. Nekas cits neatlika, kā vien gaidīt.
Kad beigās ienācu Katlīnas mājās, bija jau gandrīz divi naktī. Pa ceļam nācās braukt pret kalnu un krustojumā nogriezties un mēs ilgi nevarējām tikt ārā no krustojuma. Bieza sniega karta , zem kuras apakšā dzīvs ledus..