pandora.1w.lv

 

Atkal par restaurāciju I daļa


Ārā ir siltāks, nekā telpā. Tad nu beidzot saņemos un brīvlaika pēdējā dienā sāku rakstīt to, ko sen jau gribēju. Uzmundrinājumam uztaisu garšīgu padzērienu - piparmētru sīrups ar minerālūdeni, citrusaugļu sulu, ledu un pāris apelsīna šķēlēm. 
Salīdzinoši ar pagājušo semestri nerakstu tik bieži, visu laiku grūti saņemties un lielākoties, atnākot vakarā mājās ātri nolūztu.. Bet nupat pati pārlasīju savu iepriekšējo ierakstu un nopriecājos, cik noderīgi, ka pierakstīju, ko praksē darīju, jo par to steidzīgi jāuzraksta un jānodod atsaite. Citādi sanāk kasīt pakausi un mēģināt atcerēties, ka un kā bija. Un diemžēl mana atmiņa ir briesmīga. 
...
Komentāri (0)  |  2011-04-26 01:41  |  Skatīts: 6459x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Kā jau solīju, neliela atskaite par to, kas notiek restaurācijā..


Ievadam atgādināšu, ka vairs neesmu koka restaurācijas nodaļā, bet glezniecības r., beidzot tur, kur biju plānojusi atrasties jau septembrī. Tātad beidzot esmu prom no Čārlza ‘gādīgās paspārnes’ un klimats maniem nerviem ir kļuvis mazliet veselīgāks. No otras puses, jau pirmajās dienās tiku pamatīgi atsēdināta: biju cerējusi, ka būs drusku vieglāk, bet pigu.. atskaitot tekošos uzdevumus – paneli, kaut kādas atskaites par šo un to, projekta nedēļu, stažēšanos utt. katrai materiālzinībai dabūju uzdevumu, kas būs kā aizvietotājs eksāmeniem.. Te man neviens angliski tos priekšmetus nemācīs un attiecīgi arī negaida, ka kārtošu eksāmenus. Nav labuma bez ļaunuma (vai otrādāk).

...
Komentāri (3)  |  2011-03-15 14:29  |  Skatīts: 38358x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Ja kāds šito monologu vispār grasās lasīt:


 

Par sadzīvi:

            Mistiskas sakritības pēc līdz ar nodaļu maiņu skolā arī mājās vis pārvērtās citādāk. Visi mani līdzšinējie dzīvokļa biedri ir prom, toties ir aizvietotāji. Ward aizbrauca uz Surinami, maijā būs atpakaļ. Īpaši neskumstu, plus viņš man atstāja riteni. Ineke pameta mācības un devās uz mājām pie tēva, iegriežas reti. Žēl, labi sapratāmies. Janeks, lai arī tāpat gandrīz nekad nav sastopams šeit, beidzot saprata, ka pietiek maskāt par istabu, kuru gandrīz neizmanto un meklē jaunu īrnieku. Man no tā ne silts, ne auksts, tomēr ceru, ka jaunais īrnieks/ce būs sakarīgs.

...
Komentāri (1)  |  2011-03-11 09:53  |  Skatīts: 2315x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Ziemassvētki, bļin...


Beļģija ir īsta nīkule, kad runa iet par  ziemu.  Nu goda vārds, šitādu bardaku satiksmē es vēl nebiju redzējusi. Kā uzsnieg biezāka sniega kārta, tā problēmas - vilcieni kavējas viens pēc otra, ceļi ir visai sliktā lietošanas kārtībā un pārvietošanās no vienas pilsētas uz otru vienkārši pārvēršas murgā. Šie laikam bija mani visdraņķīgākie Ziemassvētki, kādi pieredzēti. 
Biju uzaicināta ciemos  pie skolas biedrenes pavadīt svētkus mazā ciematiņā netālu no Briseles,  ar domu palikt līdz 28.dec., kad jādodas uz Briseles lidostu. Pirmais 'abloms' vakar bija, kad aizgāju uz skolu - skola vienkārši aizslēgta. Varēja tak kāds pabrīdināt, ka tā. Nebiju vienīgā, vēl daži studenti dziļā neizpratnē snaikstījās  gar visām ieejas durvīm Neba man žēl, ka pēdējā lekcija nenotika, bet gan nepaguvu dažas mantas savākt no nodaļas.. 
...
Komentāri (2)  |  2010-12-26 00:28  |  Skatīts: 11880x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Atkal ieraksts par tēmu "šī diena".


Īsi sakot - pilnīgs pizģec. Tāda smadzeņu un nervu čakarēšana. Pastriprināta emocionalitāte negulēšanas un konstantās nervozitātes dēļ - paspēšu vai nepaspēšu laikā 'nobeigt' to restaurācijas programmu , kas paredzēta šim semestrim  kā minimums. Čārlzs vienkārši jau aknās sēž ar to savu mūžīg zāģēšanu , cenzdamies katreiz 'asprātīgi ' pajokot - ja nepaspēšu, mēs tevi nogalināsim.Ka vienkārši citādi nevar, jo ir 'deadline', kurš skaitās rīt. Protams, visu laiku rodas kādi sarežģījumi - sen jau būtu panelis salīmēts, ja ne ķirmji, ja ne saspiestā mala, ja ne neveiksmīgi salīmētā plaisa, kuru nāksies rīt pārlabot, tad vēl visādu paliegierīču atrašana va pagatavošana utt. 
...
Komentāri (0)  |  2010-12-22 08:11  |  Skatīts: 1535x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Pārdomas.


Šī diena bija traka.Bet laba, vairāk vai mazāk. Divi dēļi no trijiem ir salīmēti kopā. Viss process, kam izgāju cauri, ir vitāli svarīgs un tas bija/ir liels solis ceļā uz izpratni par paneļu dēļu savienošanu...Nudien, jūtos ieguvēja. Bet ir vairākas lietas, par kurām prasām ilgāk pakasīt galvu vai mainīt pieeju tām.
Es tomēr vēlētos, kaut man, pirmoreiz veicot šāda tipa procesu, būtu bijis cits pasniedzējs pie sāniem un valoda -dzimtā, bet visu jau nekad nevar dabūt, kā nu bij, tā bij. Man vienalga, ka esmu 'trešā ,nevis pirmā kursa'' studente, bet ja es kaut ko daru pirmo reiz, gribētos, lai tā attieksme būtu citādāka - mazāk ironijas, vairāk uzsvaru uz ļoti svarīgām detaļām procesa laikā un Pacietības - neesmu tik apgaismota, ka svešas lietas vienmēr apjēdzu ar pirmo reizi. Un dažreiz gribas neuzkrītoši norādīt, ka arī Čārlza angļu valoda nav nekāda perfektā un bieži vien man iztēlē rodas pavisam 'cita bilde'  no tā, ko patiesībā šams ir domājis. Un it sevišķi tas attiecās uz šodienu - nu viņš man kaut piecas reizes varēja stāstīt vienu un to pašu, bet saprašana nenāca, kamēr neredzēju, kā viss notiek darbībā..
...
Komentāri (1)  |  2010-12-16 05:22  |  Skatīts: 2084x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Jūūū, kas par dieniņu.


Īsumā:
  
Tāds izskatījās panelis, kad to saņēmu..

   
Zāģēsanas procesā.

  
Mans intruments. Vai drīzāk soda rīks. Tiešām ilgi gāja. Bet varbūt labi ka tā, vismaz pati izdarīju.
ī
...
Komentāri (3)  |  2010-12-02 06:05  |  Skatīts: 10919x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Vēl mēnesis līdz Ziemassvētkiem.


Nākošnedēļ sākas jauna nedēļa, pirmais decembris. Tikai četras nedēļas līdz pēdējai skolas dienai. AK vai, kā man gribas mājās, kaut uz mirkli pa īstam atslēgties no skolas un dzīves šeit. Biedējoši maz laika un tai pat laikā - sastādot sarakstu, bija jāpieturās pie galda, lai nenoģībtu - darāmais vienkārši sit pušu jebko, kas man kādreiz likās daudz par daudz. Varbūt savā dzimtenē tas neliktos tik traki, bet mācīties svešvalodās, tas visu divtik palēnina. Un pagājušās nedēļas notikumi uz pāris dienām manu cīņassparu un cerību vienkārši iemina dubļos. Jebkura nedēļa šeit strikti iedalās divās daļās - no pirmdienas līdz trešdienai ir ellīga spriedze, pārējās dienas sajūta, ka beidzot ir gaiss, ko elpot. No pirmdienas līdz trešdienai jābūt strikti 8.30 skolā. Jau vairākas reizes ir gadījies nokavēties. Dīvainā kārtā nekad pirmdienās, kad ir materiālzinības, bet vienmēr tieši tajā sasodītajās otrdienās.. Nu jau ir tik tāl, ka man pilnīgi godīgi ir bailes iet gulēt svētdienas, pirmdienas un otrdienas vakaros, jo pieredze rāda, ka dažkārt nedzirdu nevienu no modinātājiem, lai cik arī neliktu. Un tieši tā notika šo-otrdien. Bija paredzēts iet uz polihromija lekciju, ko pasniedz Vinsents (gados jauns pasniedzējs, kurš, kā liekas, bieži paslīd zem Čārlza tupeles). Vinsents ir vienmēr ļoti aizņemts un pasniedz lekcijas katru otro nedēļu. Parasti otrdienās no rīta mums ir nodaļas sapulce. Tāpēc nevienu reizi vien sanāk pārpratums - nesaprotu, vai man iet uz Vinsenta lekciju vai atsēdēt to pusstundu Čārlza sapulcē...un es neesmu vienīgā tāda, liekas, ka viņi paši nezina, kā  sadalīt laiku. Nu lūk, Vinsents esot sarunājis ar Čārlzu, ka tajā otrdienas rītā visi 2.kursa studenti dodas uz Vinsenta polihromijas lekciju kopā ar citu nodaļu studentiem. Tā kā esmu oficiāli 3.kursa studente, bet piedalos arī visās Vinsenta lekcijās, man bija jābūt kopā ar Vinsentu un nevis Čārlzu. Tajā rītā aizgulējos, skolā ierados īsi pirms 9, bet atviegloti konstatēju, ka polihromija vēļ nemaz nav sākusies ..un ar šausmām atskārtu, ka VISI (izņēmot Frānsisu, kura arī nokavējās) sēž sapulcē, kura tieši tajā mirklī beidzās, kad ienācu telpā, lai paķertu krēslu. Protams, Čārlzs mani pamanīja, skaļi noburkšķēja, ka esmu par vēlu atkal, ka tas ir par daudz un ka 'mēs par to vēl parunāsim'. Vēlāk no Frānsisas noskaidroju, ka situācija bija tāda - Vinsents pats bija ieradies dažas minūtes par vēlu un Čārlzs bija 'savācis' arī viņa studentus savā sapulcē. Frānsisa ienākusi priekštelpā un skatās, ka Vinsents stāv un minstinās, acīmredzami baidās klauvēt pie durvīm un 'dabūt atpakaļ' tos, kam bija jābūt polihromijā..Viņa prasījusi, kas tad tagad īšti notiek: viņāi jābūt ir sapulcē vai ar polihromijā. Šis atbild, tev un pārējiem bija jabūt polihromijā, bet es nesaprotu, kas te tagad notiek, mēs vakar ar Č norunājām, bet visi studenti pie viņa. [Sviests kaut kāds. Esi taču vecis, tā ir tava lekcija un jūs vakar norunājāt visu.. !Besī ārā, tas ir tik tipiski, ka Čārlzs uzurpējas pār citiem pasniedzējiem un bieži vien iejaucas pa visdu un burtiski pārņem vadību, kas manuprāt, ir klaja necieņa pret otru cilvēku. ( Projekta nedēļā mums tipa 'bija arī gids', kaut kāds baznīcu arhitektūras speciņš, kura laiku un runu regulāri zaga Čārlzs, neļaujot izteikties..) ] Nu lūk, un jā..  
...
Komentāri (3)  |  2010-11-27 04:30  |  Skatīts: 11117x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Tik uz priekšu!


Tie, kas zināja, cik man pēdējās dienas bija sūdīgi ap dūšu un iestājusies pilnīga demotivācija un visā visumā visai depresīvs stāvoklis dažādu iemeslu dēļ, varu nomierināt - ir labāk, gan jau galus savilkšu ;)
Vakar bija vnk neiedomāja diena:
1) aizeju uz skolu un pilnīgi negaidīti ienāk Čārlzs kopā ar 2 pasniedzējiem un prasa, kāds mans lēmums par paneli, ko darīt. Lēni iet tā visa padarīšana, tik neierasti, ka novembra vidus jau, bet neko prakstisku restaurējusi neesmu, visulaiku tik maļam to pašu par tā 'kondīciju' un izcelsmi. Vainoju sevi, savu neizpalīdzīgo partneri, un arī pārējo darbu gūzmu, kas vēl stāv neizdarīti pie tā, ka viss šķiet tā ievilcies.. Lai nu kā, biju pilnīgi viena, neaizsargāta, Čārlzs teica, ka Bens(tipa mans partneris) jau aizgājis mājās.. Paskatījos uz tām sejām un tikai viena man iedvesa mazliet mieru un drosmi :D Pārējie - caururbjoši asi skatieni, kuri gaida Atbildi.. Uh.. atkal ievilkās gara diskusija, bet beigās ir nolemts galīgais lēmums un varam ķerties pie praktiskās puses, juhūū!!! Lai gan godīgi sakot, es pusi tāpat nesapratu no tā, kas plānots - lai nebūtu  pilnīgs analfabēts, man vēl jāatrod laiks un jāpapēta kāda metodes izmanto konkrētajā gadījumā un kāpēc, kādas sekas, varbūt pat Rubensa mājā varētu šo to dzīvē redzēt, jāiet čolēt.. Plus steidzami jāuztaisa sakarīgs tehniskais zīmejums.. Baaah, man jau tas uzdevums sen bija dots, bet es tak pilnīga nejēga.. Tā mērīšana nez kāpēc gāja lēni, mēģināju veidot pierakstus un melnrakstu, ko atrādīt un tad tikai uz lielā baltā papīra 1:1 taisīt precīzu zīmējumu, beeet.. pēc pāris dienām es jau vairs neko nesapratu, ko pati esmu tur sazīmējusi un mūžīgi pietrūkst kādi mērījumi - vitāli svarīgas maza detaļas, grrr.. Un tikai šodien es iedomājos, ka varu tak zīmēt ar datorprogrammu, ar kuru mums māca strādāt 3D modelēšanā.. Nu kur man smadzenes ātrāk bija? Tik ērti, precīzi viss pašai saprotams, būs gan pārskatāma elektroniskā versija, no kura varu izveidot 3D modeli un būs vieglāk un ātrāk uzzimēt uz papīra klasiskajā variantā.. Nu ko, Vēl pa rītdienu jāpaspēj 2 šķērsgriezumi un pa brīvdienām jāmēģina skaisti uzzīmēt uz papīra..
...
Komentāri (0)  |  2010-11-19 09:26  |  Skatīts: 6717x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


Nav labi, nav labi..


Apskatījos kontā atlikumu un nepatīkami karsts vilnis pārskrēja.. Ak dievs, kā dzīve šeit aprij naudu. Un atkal man nosita visu garīgo .. nu bāc.. vēl pusotrs mēnesis palicis līdz mājām.Tikai ...un tai pat laikā vesela mūžība..
Vakar atbrauca trīs studenti no USA. Neapskaužu viņus, laiks tagad ir vispretīgākais pastaigām. Pagatavoju visprastākās vakariņas - spageti ar šampinjonu mērci, nekā cita man nebija, tai pat laikā pašai prieks, īpaši bieži nesanā ...
Komentāri (0)  |  2010-11-13 23:59  |  Skatīts: 2273x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.



Lapa | 1 [2] [3] [4] [5] [6] |